Vjerhņadzvinskas rajons (Vyerkhnyadzvinski Rayon)
Vjerhņadzvinskas rajons ir Vitebskas apgabala rajons Baltkrievijā. Robežojas ar Vitebskas apgabala Rasonu rajonu austrumos, Polackas rajonu dienvidaustrumos un Mjoru rajonu dienvidos, kā arī Latviju rietumos un Krieviju ziemeļos. Administratīvais centrs — Vjerhņadzvinskas pilsēta.
Rajons tektoniski atrodas Latvijas ieliecē, tā rietumu daļa pieder pie Latgales augstienes, bet lielākā daļa — pie Polackas zemienes. Teritorija — 2141 km². Galvenās upes ir Dzvina un tās pietekas Sarjanka, Vužica, Rosica, Drisa. Ir 25 ezeri, lielākie no tiem ir Asvejas (43,8 km² — otrais lielākais ezers Baltkrievijā), Ļisno (15,71 km²), Belajes (5,52 km²), Cjatnas (1,6 km²), Stralkovskajes un Rosicas. Lielākie purva masīvi ir Asvejas, Krupecs, Cjatno, Krevņiki. Gandrīz visa rajona teritorija atrodas Dzvinas (Daugavas) baseinā, tikai pašos ziemeļos ir notece caur Siņjuhu (Zilupi) uz Veļikaju.
Uz rietumiem no Haradzilaviču ciemata atrodas rajona augstākais punkts Haradzilauskas kalns — 191,8 m virs jūras līmeņa.
Teritorijā atrodas valsts nozīmes Asvejas ainavu liegums tuvu Latvijas un Krievijas robežām un 9 vietējie dabas liegumi.
Robežzonā ar Latviju atrodas 55 apdzīvotās vietas, kurām Baltkrievijas Republikas Valsts robežas komiteja noteikusi īpašu apmeklēšanas režīmu.
Rajons tektoniski atrodas Latvijas ieliecē, tā rietumu daļa pieder pie Latgales augstienes, bet lielākā daļa — pie Polackas zemienes. Teritorija — 2141 km². Galvenās upes ir Dzvina un tās pietekas Sarjanka, Vužica, Rosica, Drisa. Ir 25 ezeri, lielākie no tiem ir Asvejas (43,8 km² — otrais lielākais ezers Baltkrievijā), Ļisno (15,71 km²), Belajes (5,52 km²), Cjatnas (1,6 km²), Stralkovskajes un Rosicas. Lielākie purva masīvi ir Asvejas, Krupecs, Cjatno, Krevņiki. Gandrīz visa rajona teritorija atrodas Dzvinas (Daugavas) baseinā, tikai pašos ziemeļos ir notece caur Siņjuhu (Zilupi) uz Veļikaju.
Uz rietumiem no Haradzilaviču ciemata atrodas rajona augstākais punkts Haradzilauskas kalns — 191,8 m virs jūras līmeņa.
Teritorijā atrodas valsts nozīmes Asvejas ainavu liegums tuvu Latvijas un Krievijas robežām un 9 vietējie dabas liegumi.
Robežzonā ar Latviju atrodas 55 apdzīvotās vietas, kurām Baltkrievijas Republikas Valsts robežas komiteja noteikusi īpašu apmeklēšanas režīmu.
Ģeogrāfiskā karte - Vjerhņadzvinskas rajons (Vyerkhnyadzvinski Rayon)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Baltkrievija
Baltkrievijas karogs |
Nosaukums "Baltkrievija" ir eksonīms. Tas ir radies tiešas endonīmas tulkošanas rezultātā no nosaukuma Baltā Krievzeme (Белая Русь), kas pirmoreiz parādījās vācu un latīņu viduslaiku rakstītajos avotos. Latīņu valodā šī zeme tika saukta par Alba Ruthenia. 17. gadsimtā Krievijas cari lietoja šo terminu, lai apzīmētu slāvu tautu apdzīvotās teritorijas, kuras bija Polijas—Lietuvas ūnijas sastāvā.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
BYN | Baltkrievijas rublis (Belarusian ruble) | Br | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
BE | Baltkrievu valoda (Belarusian language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |